SŪZANNAS DIENASGRĀMATA NIKOLASAM (SUZANNE'S DIARY FOR NICHOLAS)
Džeimss Patersons (James Patterson)
Fantastiska (izsmalcināti sensitīva sižeta un sižeta izpildījuma) grāmata!!!
Interesanti personāži ar jūtīgiem raksturiem. Skaistas savstarpējās tēlu attiecības. Negaidīti notikumu pavērsieni.
"Iztēlojies, ka dzīve ir spēle, kurā tu žonglē ar piecām bumbiņām. Šīs bumbiņas ir darbs, ģimene, veselība, draugi un saskaņa ar sevi. Un tu tās visas noturi gaisā. Bet kādu dienu tu beidzot saproti, ka darbs ir gumijas bumbiņa. Ja tu to nometīsi, tā atlēks atpakaļ. Pārējās četras bumbiņas - ģimene, veselība, draugi, saskaņa ar sevi - ir no stikla. Ja nokritīs zemē kāda no tām, tā iegūs nelabojamas skrambas un robus vai pat saplīsīs gabalos. Kad tu patiesi sapratīsi šo piecu bumbiņu mācību, tad dzīvē sāks veidoties līdzsvars."
"Šis ir mīlas stāsts [..]. Manējais, tavējais, tēta! Un tajā ir apliecināts, cik labi var būt, ja tu atrodi īsto cilvēku. Tajā ir vēstīts, kā izbaudīt un novērtēt katru mirkli, ko tu pavadi kopā ar šo īpašo cilvēku. Katru milisekundi."
"Mums pašiem bija sava mantra: vai nav laime? To mēs droši vien atkārtojām vizmaz simt reižu."
"Lāgiem, šūpojot tevi, man šķiet, ka es turu rokās gabaliņu paradīzes."
"Es izgaršoju katru mirkli."
"Pēdējā laikā katra diena man likusies pati pilnība."
"Visa mana pasaule ir šeit, šajā istabā. Pat ja man nepiederētu itin nekas vairāk, man būtu viss."
"[..] tas lika man ārkārtīgi skaidri saprast, cik trausli mēs esam, cik ļoti dzīve atgādina staigāšanu pa augstu gaisā novilktu virvi. No kritiena mūs šķir tikai mazs, aplams solītis."
"Dzīve ir īsts brīnums, tā piedāvā daudz mazu brīnumu - citu pēc cita. Tik tiešām - ja vien iemācies raudzīties uz to no pareizā skatījuma."
"Tava mīļā balstiņa iesniedzas manā bezdibenī un sameklē mani šajā dziļajā, tumšajā vietā, kur esmu ieslodzīta. Ir tā, it kā jūs ar tēti sauktu mani ārā no dīvaina sapņa, jūsu balsis ir ceļa zvaigzne, kas mani vada. Es cīnos augšup, sniedzos pretim jūsu balsu skaņai - augšup, augšup, augšup. [..] Es jūtu, kā aiz manis aizveras tumšs tunelis, un nodomāju, ka varbūt būšu atradusi eju, kas ved ārā no šīs vientulīgās vietas. Kļūst gaišāks. Ap mani vairs nav tumsas, mani ieskauj tikai silti stari un varbūt Vinjarda (
Martas Vinjarda) aicinošā gaisma."
"Labas atmiņas ir kā amuleti [..]. Katra atmiņu aina ir īpaša. Tu tās krāj pa vienai vien, līdz kādu dienu atskaties un ieraugi, ka tās pārvērtušās par garām, krāsainām krellēm."
"
Vai nav laime?"
